Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa

Khuddakanikāye

Udānapāḷi

1. Bodhivaggo

1. Paṭhamabodhisuttaṃ

1. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā uruvelāyaṃ viharati najjā nerañjarāya tīre bodhirukkhamūle paṭhamābhisambuddho. Tena kho pana samayena bhagavā sattāhaṃ ekapallaṅkena nisinno hoti vimuttisukhapaṭisaṃvedī [vimuttisukhaṃ paṭisaṃvedī (syā. pī. ka.)]. Atha kho bhagavā tassa sattāhassa accayena tamhā samādhimhā vuṭṭhahitvā rattiyā paṭhamaṃ yāmaṃ paṭiccasamuppādaṃ anulomaṃ sādhukaṃ manasākāsi –

‘‘Iti imasmiṃ sati idaṃ hoti, imassuppādā idaṃ uppajjati, yadidaṃ – avijjāpaccayā saṅkhārā, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ, nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṃ, saḷāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā taṇhā, taṇhāpaccayā upādānaṃ, upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hotī’’ti.

Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

‘‘Yadā have pātubhavanti dhammā,

Ātāpino jhāyato brāhmaṇassa;

Athassa kaṅkhā vapayanti sabbā,

Yato pajānāti sahetudhamma’’nti. paṭhamaṃ;

2. Dutiyabodhisuttaṃ

2. Evaṃ me sutaṃ – eka samayaṃ bhagavā uruvelāyaṃ viharati najjā nerañjarāya tīre bodhirukkhamūle paṭhamābhisambuddho. Tena kho pana samayena bhagavā sattāhaṃ ekapallaṅkena nisinno hoti vimuttisukhapaṭisaṃvedī. Atha kho bhagavā tassa sattāhassa accayena tamhā samādhimhā vuṭṭhahitvā rattiyā majjhimaṃ yāmaṃ paṭiccasamuppādaṃ paṭilomaṃ sādhukaṃ manasākāsi –

‘‘Iti imasmiṃ asati idaṃ na hoti, imassa nirodhā idaṃ nirujjhati, yadidaṃ – avijjānirodhā saṅkhāranirodho, saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho, viññāṇanirodhā nāmarūpanirodho, nāmarūpanirodhā saḷāyatananirodho, saḷāyatananirodhā phassanirodho, phassanirodhā vedanānirodho, vedanānirodhā taṇhānirodho, taṇhānirodhā upādānanirodho, upādānanirodhā bhavanirodho, bhavanirodhā jātinirodho, jātinirodhā jarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotī’’ti.

Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

‘‘Yadā have pātubhavanti dhammā,

Ātāpino jhāyato brāhmaṇassa;

Athassa kaṅkhā vapayanti sabbā,

Yato khayaṃ paccayānaṃ avedī’’ti. dutiyaṃ;

3. Tatiyabodhisuttaṃ



我来为您翻译这段巴利语经文为简体中文：
小部
自说经
1. 菩提品
1. 第一菩提经
1. 如是我闻——一时，世尊住在乌卢韦拉（现今印度比哈尔邦菩提伽耶），在尼连禅河岸边菩提树下，初次证得正觉。那时，世尊以一跏趺坐七日，体验解脱之乐。其后，世尊于七日终了，从彼三昧出定，于夜晚第一时分，仔细思惟顺观缘起：
"此有故彼有，此生故彼生，即：以无明为缘有行，以行为缘有识，以识为缘有名色，以名色为缘有六处，以六处为缘有触，以触为缘有受，以受为缘有爱，以爱为缘有取，以取为缘有有，以有为缘有生，以生为缘有老死、忧悲苦恼忧恼生起。如是此纯大苦蕴集起。"
其时，世尊知此义已，即说此自说：
"当诸法显现，
于精进修禅婆罗门；
彼一切疑惑皆消除，
因知诸法及其因。"
2. 第二菩提经
2. 如是我闻——一时，世尊住在乌卢韦拉（现今印度比哈尔邦菩提伽耶），在尼连禅河岸边菩提树下，初次证得正觉。那时，世尊以一跏趺坐七日，体验解脱之乐。其后，世尊于七日终了，从彼三昧出定，于夜晚中分，仔细思惟逆观缘起：
"此无故彼无，此灭故彼灭，即：以无明灭故行灭，以行灭故识灭，以识灭故名色灭，以名色灭故六处灭，以六处灭故触灭，以触灭故受灭，以受灭故爱灭，以爱灭故取灭，以取灭故有灭，以有灭故生灭，以生灭故老死、忧悲苦恼忧恼灭。如是此纯大苦蕴灭尽。"
其时，世尊知此义已，即说此自说：
"当诸法显现，
于精进修禅婆罗门；
彼一切疑惑皆消除，
因知诸缘之灭尽。"
3. 第三菩提经
[注：原文到此为止，第三菩提经的内容未给出]

3. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā uruvelāyaṃ viharati najjā nerañjarāya tīre bodhirukkhamūle paṭhamābhisambuddho. Tena kho pana samayena bhagavā sattāhaṃ ekapallaṅkena nisinno hoti vimuttisukhapaṭisaṃvedī. Atha kho bhagavā tassa sattāhassa accayena tamhā samādhimhā vuṭṭhahitvā rattiyā pacchimaṃ yāmaṃ paṭiccasamuppādaṃ anulomapaṭilomaṃ sādhukaṃ manasākāsi –

‘‘Iti imasmiṃ sati idaṃ hoti, imassuppādā idaṃ uppajjati, imasmiṃ asati idaṃ na hoti, imassa nirodhā idaṃ nirujjhati; yadidaṃ – avijjāpaccayā saṅkhārā, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ, nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṃ, saḷāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā taṇhā, taṇhāpaccayā upādānaṃ, upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.

‘‘Avijjāya tveva asesavirāganirodhā saṅkhāranirodho, saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho, viññāṇanirodhā nāmarūpanirodho, nāmarūpanirodhā saḷāyatananirodho, saḷāyatananirodhā phassanirodho, phassanirodhā vedanānirodho, vedanānirodhā taṇhānirodho , taṇhānirodhā upādānanirodho, upādānanirodhā bhavanirodho, bhavanirodhā jātinirodho, jātinirodhā jarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotī’’ti.

Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

‘‘Yadā have pātubhavanti dhammā,

Ātāpino jhāyato brāhmaṇassa;

Vidhūpayaṃ tiṭṭhati mārasenaṃ,

Sūriyova [suriyova (sī. syā. kaṃ. pī.)] obhāsayamantalikkha’’nti. tatiyaṃ;

4. Huṃhuṅkasuttaṃ

4. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā uruvelāyaṃ viharati najjā nerañjarāya tīre ajapālanigrodhe paṭhamābhisambuddho. Tena kho pana samayena bhagavā sattāhaṃ ekapallaṅkena nisinno hoti vimuttisukhapaṭisaṃvedī. Atha kho bhagavā tassa sattāhassa accayena tamhā samādhimhā vuṭṭhāsi.

Atha kho aññataro huṃhuṅkajātiko [huhuṅkajātiko (sī. syā. kaṃ. pī.)] brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho so brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘kittāvatā nu kho, bho gotama, brāhmaṇo hoti, katame ca pana brāhmaṇakaraṇā [brāhmaṇakārakā (ka.)] dhammā’’ti?

Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

‘‘Yo brāhmaṇo bāhitapāpadhammo,

Nihuṃhuṅko [nihuhuṅko (sī. syā. kaṃ pī.)] nikkasāvo yatatto;

Vedantagū vūsitabrahmacariyo,

Dhammena so brahmavādaṃ vadeyya;

Yassussadā natthi kuhiñci loke’’ti. catutthaṃ;

5. Brāhmaṇasuttaṃ



3. 第三菩提经
3. 如是我闻——一时，世尊住在乌卢韦拉（现今印度比哈尔邦菩提伽耶），在尼连禅河岸边菩提树下，初次证得正觉。那时，世尊以一跏趺坐七日，体验解脱之乐。其后，世尊于七日终了，从彼三昧出定，于夜晚最后时分，仔细思惟顺逆观察缘起：
"此有故彼有，此生故彼生，此无故彼无，此灭故彼灭；即：以无明为缘有行，以行为缘有识，以识为缘有名色，以名色为缘有六处，以六处为缘有触，以触为缘有受，以受为缘有爱，以爱为缘有取，以取为缘有有，以有为缘有生，以生为缘有老死、忧悲苦恼忧恼生起。如是此纯大苦蕴集起。
以无明无余离贪灭故行灭，以行灭故识灭，以识灭故名色灭，以名色灭故六处灭，以六处灭故触灭，以触灭故受灭，以受灭故爱灭，以爱灭故取灭，以取灭故有灭，以有灭故生灭，以生灭故老死、忧悲苦恼忧恼灭。如是此纯大苦蕴灭尽。"
其时，世尊知此义已，即说此自说：
"当诸法显现，
于精进修禅婆罗门；
彼摧魔军而住立，
如日照耀虚空中。"
4. 哼哼经
4. 如是我闻——一时，世尊住在乌卢韦拉（现今印度比哈尔邦菩提伽耶），在尼连禅河岸边山羊人榕树下，初次证得正觉。那时，世尊以一跏趺坐七日，体验解脱之乐。其后，世尊于七日终了，从彼三昧出定。
其时，有一位常说"哼哼"的婆罗门来到世尊处。来已，与世尊互相问候。寒暄、叙旧已，立于一旁。立于一旁的婆罗门对世尊如是说："尊者乔达摩，如何才能成为婆罗门？又有哪些是使人成为婆罗门的法？"
其时，世尊知此义已，即说此自说：
"除恶法者是婆罗门，
不哼哼无垢自调御；
通达吠陀梵行已，
如法说梵天之道；
于世间无有增盛。"
5. 婆罗门经

5. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena āyasmā ca sāriputto āyasmā ca mahāmoggallāno āyasmā ca mahākassapo āyasmā ca mahākaccāno [mahākaccāyano (sī. pī. ka.)] āyasmā ca mahākoṭṭhiko āyasmā ca mahākappino āyasmā ca mahācundo āyasmā ca anuruddho āyasmā ca revato āyasmā ca nando [ānando (sī. pī.)] yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu .

Addasā kho bhagavā te āyasmante dūratova āgacchante; disvāna bhikkhū āmantesi – ‘‘ete, bhikkhave, brāhmaṇā āgacchanti; ete, bhikkhave, brāhmaṇā āgacchantī’’ti. Evaṃ vutte , aññataro brāhmaṇajātiko bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘kittāvatā nu kho, bhante, brāhmaṇo hoti, katame ca pana brāhmaṇakaraṇā dhammā’’ti?

Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

‘‘Bāhitvā pāpake dhamme, ye caranti sadā satā;

Khīṇasaṃyojanā buddhā, te ve [teva (sī.)] lokasmi brāhmaṇā’’ti. pañcamaṃ;

6. Mahākassapasuttaṃ

6. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena āyasmā mahākassapo pippaliguhāyaṃ [pipphaliguhāyaṃ (syā.), simbaliguhāyaṃ (ka.)] viharati ābādhiko [ābādhiko hoti (syā. pī.)] dukkhito bāḷhagilāno. Atha kho āyasmā mahākassapo aparena samayena tamhā ābādhā vuṭṭhāsi. Atha kho āyasmato mahākassapassa tamhā ābādhā vuṭṭhitassa etadahosi – ‘‘yaṃnūnāhaṃ rājagahaṃ piṇḍāya paviseyya’’nti.

Tena kho pana samayena pañcamattāni devatāsatāni ussukkaṃ āpannāni honti āyasmato mahākassapassa piṇḍapātapaṭilābhāya. Atha kho āyasmā mahākassapo tāni pañcamattāni devatāsatāni paṭikkhipitvā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya rājagahaṃ piṇḍāya pāvisi – yena daliddavisikhā kapaṇavisikhā pesakāravisikhā. Addasā kho bhagavā āyasmantaṃ mahākassapaṃ rājagahe piṇḍāya carantaṃ yena daliddavisikhā kapaṇavisikhā pesakāravisikhā.

Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

‘‘Anaññaposimaññātaṃ, dantaṃ sāre patiṭṭhitaṃ;

Khīṇāsavaṃ vantadosaṃ, tamahaṃ brūmi brāhmaṇa’’nti. chaṭṭhaṃ;

7. Ajakalāpakasuttaṃ

7. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā pāvāyaṃ [pāṭaliyaṃ (pī.)] viharati ajakalāpake cetiye, ajakalāpakassa yakkhassa bhavane. Tena kho pana samayena bhagavā rattandhakāratimisāyaṃ abbhokāse nisinno hoti; devo ca ekamekaṃ phusāyati. Atha kho ajakalāpako yakkho bhagavato bhayaṃ chambhitattaṃ lomahaṃsaṃ uppādetukāmo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavato avidūre tikkhattuṃ ‘‘akkulo pakkulo’’ti akkulapakkulikaṃ akāsi – ‘‘eso te, samaṇa, pisāco’’ti.

Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

‘‘Yadā sakesu dhammesu, pāragū hoti brāhmaṇo;

Atha etaṃ pisācañca, pakkulañcātivattatī’’ti. sattamaṃ;

8. Saṅgāmajisuttaṃ



5. 婆罗门经
5. 如是我闻——一时，世尊住在舍卫城（现今印度北方邦沙拉瓦斯提）祇树给孤独园。那时，尊者舍利弗、尊者大目犍连、尊者大迦叶、尊者大迦旃延、尊者大拘絺罗、尊者大劫宾那、尊者大周陀、尊者阿那律、尊者离婆多、尊者难陀，来到世尊处。
世尊从远处见到这些尊者们前来，见已告诸比丘说："诸比丘，这些婆罗门来了；诸比丘，这些婆罗门来了。"如是说时，一位生于婆罗门种的比丘对世尊如是说："世尊，如何才能成为婆罗门？又有哪些是使人成为婆罗门的法？"
其时，世尊知此义已，即说此自说：
"除却诸恶法，常住正念行；
结缚已断尽，觉悟为梵志。"
6. 大迦叶经
6. 如是我闻——一时，世尊住在王舍城（现今印度比哈尔邦巴特那）竹林松鼠栖处。那时，尊者大迦叶住在毕钵梨洞，病苦严重。后来，尊者大迦叶从彼病中康复。尊者大迦叶康复后，心想："我应当入王舍城乞食。"
那时，约有五百天神热切期望供养尊者大迦叶的乞食。然而，尊者大迦叶拒绝了那五百天神，于上午着衣持钵，入王舍城乞食——走向贫民巷、穷人巷、织工巷。世尊见到尊者大迦叶在王舍城乞食，向贫民巷、穷人巷、织工巷行去。
其时，世尊知此义已，即说此自说：
"不依他养自证悟，调御安立于真实；
漏尽远离诸过失，我说此人是梵志。"
7. 山羊鬼经
7. 如是我闻——一时，世尊住在波婆城（现今印度比哈尔邦）阿阇迦罗帕庙，即阿阇迦罗帕夜叉的住处。那时，世尊在漆黑的夜晚坐在露地，天空飘着细雨。这时，阿阇迦罗帕夜叉想要令世尊生起恐惧、战栗、身毛竖立，便来到世尊处。来已，在世尊不远处三次喊叫"阿库罗帕库罗"，作阿库罗帕库罗声——"沙门，这是鬼！"
其时，世尊知此义已，即说此自说：
"当婆罗门于己法，到达彼岸之境地；
则能超越此鬼魅，及诸扰乱之声响。"
8. 僧伽摩诵经

8. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena āyasmā saṅgāmaji sāvatthiṃ anuppatto hoti bhagavantaṃ dassanāya. Assosi kho āyasmato saṅgāmajissa purāṇadutiyikā – ‘‘ayyo kira saṅgāmaji sāvatthiṃ anuppatto’’ti. Sā dārakaṃ ādāya jetavanaṃ agamāsi.

Tena kho pana samayena āyasmā saṅgāmaji aññatarasmiṃ rukkhamūle divāvihāraṃ nisinno hoti. Atha kho āyasmato saṅgāmajissa purāṇadutiyikā yenāyasmā saṅgāmaji tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṃ saṅgāmajiṃ etadavoca – ‘‘khuddaputtañhi [khuddaputtāmhi (sī.)], samaṇa, posa ma’’nti. Evaṃ vutte, āyasmā saṅgāmaji tuṇhī ahosi.

Dutiyampi kho āyasmato saṅgāmajissa purāṇadutiyikā āyasmantaṃ saṅgāmajiṃ etadavoca – ‘‘khuddaputtañhi, samaṇa, posa ma’’nti. Dutiyampi kho āyasmā saṅgāmaji tuṇhī ahosi.

Tatiyampi kho āyasmato saṅgāmajissa purāṇadutiyikā āyasmantaṃ saṅgāmajiṃ etadavoca – ‘‘khuddaputtañhi, samaṇa, posa ma’’nti. Tatiyampi kho āyasmā saṅgāmaji tuṇhī ahosi.

Atha kho āyasmato saṅgāmajissa purāṇadutiyikā taṃ dārakaṃ āyasmato saṅgāmajissa purato nikkhipitvā pakkāmi [pakkami (ka.) evamuparipi] – ‘‘eso [esa (sī. ka.)] te, samaṇa, putto; posa na’’nti.

Atha kho āyasmā saṅgāmaji taṃ dārakaṃ neva olokesi nāpi ālapi. Atha kho āyasmato saṅgāmajissa purāṇadutiyikā avidūraṃ [avidūre (syā. pī.)] gantvā apalokentī addasa āyasmantaṃ saṅgāmajiṃ taṃ dārakaṃ neva olokentaṃ nāpi ālapantaṃ, disvānassā etadahosi – ‘‘na cāyaṃ samaṇo puttenapi atthiko’’ti. Tato paṭinivattitvā dārakaṃ ādāya pakkāmi. Addasā kho bhagavā dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena āyasmato saṅgāmajissa purāṇadutiyikāya evarūpaṃ vippakāraṃ.

Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

‘‘Āyantiṃ nābhinandati, pakkamantiṃ na socati;

Saṅgā saṅgāmajiṃ muttaṃ, tamahaṃ brūmi brāhmaṇa’’nti. aṭṭhamaṃ;

9. Jaṭilasuttaṃ

9. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā gayāyaṃ viharati gayāsīse. Tena kho pana samayena sambahulā jaṭilā sītāsu hemantikāsu rattīsu antaraṭṭhake himapātasamaye gayāyaṃ ummujjantipi nimujjantipi, ummujjanimujjampi karonti osiñcantipi, aggimpi juhanti – ‘‘iminā suddhī’’ti.

Addasā kho bhagavā te sambahule jaṭile sītāsu hemantikāsu rattīsu antaraṭṭhake himapātasamaye gayāyaṃ ummujjantepi nimujjantepi ummujjanimujjampi karonte [ummujjanimujjaṃ karontepi (sī. pī. ka.)] osiñcantepi aggimpi juhante – ‘‘iminā suddhī’’ti.

Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

‘‘Na udakena sucī hotī, bahvettha nhāyatī [nahāyatī (sī.)] jano;

Yamhi saccañca dhammo ca, so sucī so ca brāhmaṇo’’ti. navamaṃ;

10. Bāhiyasuttaṃ



8. 僧伽摩诵经
8. 如是我闻——一时，世尊住在舍卫城（现今印度北方邦沙拉瓦斯提）祇树给孤独园。那时，尊者僧伽摩诵来到舍卫城见世尊。僧伽摩诵尊者的前妻听说："听说尊者僧伽摩诵已来到舍卫城。"她便抱着孩子去了祇园。
那时，尊者僧伽摩诵正坐在某棵树下作昼住。于是僧伽摩诵尊者的前妻来到尊者僧伽摩诵处，来已对尊者僧伽摩诵说："沙门，我有幼子，请你养育。"如是说时，尊者僧伽摩诵保持沉默。
第二次，僧伽摩诵尊者的前妻对尊者僧伽摩诵说："沙门，我有幼子，请你养育。"第二次，尊者僧伽摩诵仍保持沉默。
第三次，僧伽摩诵尊者的前妻对尊者僧伽摩诵说："沙门，我有幼子，请你养育。"第三次，尊者僧伽摩诵依然保持沉默。
于是僧伽摩诵尊者的前妻将孩子放在尊者僧伽摩诵面前离去，说："沙门，这是你的儿子，养育他吧。"
这时，尊者僧伽摩诵既不看那孩子，也不对他说话。僧伽摩诵尊者的前妻走到不远处回头看时，见到尊者僧伽摩诵既不看那孩子，也不对他说话，见已心想："这沙门连儿子也不在意。"于是她返回，抱起孩子离去。世尊以清净超人的天眼，见到僧伽摩诵尊者的前妻如此所为。
其时，世尊知此义已，即说此自说：
"来时不欢喜，去时不忧愁；
离系解缚者，我说是梵志。"
9. 结发经
9. 如是我闻——一时，世尊住在伽耶（现今印度比哈尔邦伽耶）伽耶山顶。那时，众多结发外道在寒冷的冬夜，八日祭期间，下着雪时，在伽耶河中浮沉，做出浮沉动作，洒水，供奉火——[想]"以此得清净。"
世尊见到那些众多结发外道在寒冷的冬夜，八日祭期间，下着雪时，在伽耶河中浮沉，做出浮沉动作，洒水，供奉火——[想]"以此得清净。"
其时，世尊知此义已，即说此自说：
"不因水得净，众人徒沐浴；
具足真实法，乃净成梵志。"
10. 婆醯耶经

10. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena bāhiyo dārucīriyo suppārake paṭivasati samuddatīre sakkato garukato mānito pūjito apacito lābhī cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaṃ. Atha kho bāhiyassa dārucīriyassa rahogatassa paṭisallīnassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi – ‘‘ye kho keci loke arahanto vā arahattamaggaṃ vā samāpannā, ahaṃ tesaṃ aññataro’’ti.

Atha kho bāhiyassa dārucīriyassa purāṇasālohitā devatā anukampikā atthakāmā bāhiyassa dārucīriyassa cetasā cetoparivitakkamaññāya yena bāhiyo dārucīriyo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bāhiyaṃ dārucīriyaṃ etadavoca – ‘‘neva kho tvaṃ , bāhiya, arahā, nāpi arahattamaggaṃ vā samāpanno. Sāpi te paṭipadā natthi yāya tvaṃ arahā vā assa [assasi (syā. ka.)] arahattamaggaṃ vā samāpanno’’ti.

‘‘Atha ke carahi sadevake loke arahanto vā arahattamaggaṃ vā samāpanno’’ti? ‘‘Atthi, bāhiya, uttaresu janapadesu [janapade (sī.)] sāvatthi nāma nagaraṃ. Tattha so bhagavā etarahi viharati arahaṃ sammāsambuddho. So hi, bāhiya, bhagavā arahā ceva arahattāya ca dhammaṃ desetī’’ti.

Atha kho bāhiyo dārucīriyo tāya devatāya saṃvejito tāvadeva suppārakamhā pakkāmi. Sabbattha ekarattiparivāsena yena sāvatthi jetavanaṃ anāthapiṇḍikassa ārāmo tenupasaṅkami. Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū abbhokāse caṅkamanti. Atha kho bāhiyo dārucīriyo yena te bhikkhū tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā te bhikkhū etadavoca – ‘‘kahaṃ nu kho, bhante, etarahi bhagavā viharati arahaṃ sammāsambuddho? Dassanakāmamhā mayaṃ taṃ bhagavantaṃ arahantaṃ sammāsambuddha’’nti. ‘‘Antaragharaṃ paviṭṭho kho, bāhiya, bhagavā piṇḍāyā’’ti.

Atha kho bāhiyo dārucīriyo taramānarūpo jetavanā nikkhamitvā sāvatthiṃ pavisitvā addasa bhagavantaṃ sāvatthiyaṃ piṇḍāya carantaṃ pāsādikaṃ pasādanīyaṃ santindriyaṃ santamānasaṃ uttamadamathasamathamanuppattaṃ dantaṃ guttaṃ yatindriyaṃ nāgaṃ. Disvāna yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavato pāde sirasā nipatitvā bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘desetu me, bhante bhagavā, dhammaṃ; desetu, sugato, dhammaṃ, yaṃ mamassa dīgharattaṃ hitāya sukhāyā’’ti. Evaṃ vutte, bhagavā bāhiyaṃ dārucīriyaṃ etadavoca – ‘‘akālo kho tāva, bāhiya, antaragharaṃ paviṭṭhamhā piṇḍāyā’’ti.

Dutiyampi kho bāhiyo dārucīriyo bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘dujjānaṃ kho panetaṃ, bhante, bhagavato vā jīvitantarāyānaṃ, mayhaṃ vā jīvitantarāyānaṃ . Desetu me, bhante bhagavā, dhammaṃ; desetu, sugato, dhammaṃ, yaṃ mamassa dīgharattaṃ hitāya sukhāyā’’ti. Dutiyampi kho bhagavā bāhiyaṃ dārucīriyaṃ etadavoca – ‘‘akālo kho tāva, bāhiya, antaragharaṃ paviṭṭhamhā piṇḍāyā’’ti.

Tatiyampi kho bāhiyo dārucīriyo bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘dujjānaṃ kho panetaṃ, bhante, bhagavato vā jīvitantarāyānaṃ, mayhaṃ vā jīvitantarāyānaṃ. Desetu me bhante bhagavā, dhammaṃ; desetu, sugato, dhammaṃ, yaṃ mamassa dīgharattaṃ hitāya sukhāyā’’ti.


10. 婆醯耶经
10. 如是我闻——一时，世尊住在舍卫城（现今印度北方邦沙拉瓦斯提）祇树给孤独园。那时，木衣婆醯耶住在苏帕拉卡（现今印度孟买附近）海边，受人尊敬、恭敬、崇敬、供养、礼拜，得到衣服、饮食、卧具、病人用药等资具。这时，木衣婆醯耶独处静思时，心中生起如此想法："凡是世间阿罗汉或已入阿罗汉道者，我是其中之一。"
这时，木衣婆醯耶的一位旧亲眷天神，怜悯他、为他着想，知道了木衣婆醯耶的心念，便来到木衣婆醯耶处。来已，对木衣婆醯耶说："婆醯耶，你既不是阿罗汉，也未入阿罗汉道。你也没有能成为阿罗汉或入阿罗汉道的修行方法。"
"那么，在这天人世界中，谁是阿罗汉或已入阿罗汉道者？""婆醯耶，在北方国土有一座名为舍卫的城市。现在有一位世尊、阿罗汉、正等正觉者住在那里。婆醯耶，那位世尊确实是阿罗汉，而且也在教导通向阿罗汉的法。"
于是，木衣婆醯耶受到那天神的警醒，立即离开苏帕拉卡。他一路只停留一夜，来到舍卫城祇园给孤独园。那时，众多比丘在露地经行。这时，木衣婆醯耶来到那些比丘处。来已，对那些比丘说："尊者们，现在那位世尊、阿罗汉、正等正觉者住在何处？我们想要见那位世尊、阿罗汉、正等正觉者。""婆醯耶，世尊已入城乞食。"
于是，木衣婆醯耶急匆匆地离开祇园，进入舍卫城，看见世尊在舍卫城中乞食，威仪庄严，令人生信，诸根寂静，心意安详，具足最上调御、寂止，调伏、守护，诸根调御如象。见已，来到世尊处，来已，以头面礼世尊足，对世尊说："请世尊为我说法；善逝，请为我说法，这将长久有益于我，带来安乐。"如是说时，世尊对木衣婆醯耶说："婆醯耶，现在不是时候，我们已入城乞食。"
第二次，木衣婆醯耶对世尊说："尊者，实在难知世尊或我的生命会有什么障碍。请世尊为我说法；善逝，请为我说法，这将长久有益于我，带来安乐。"第二次，世尊对木衣婆醯耶说："婆醯耶，现在不是时候，我们已入城乞食。"
第三次，木衣婆醯耶对世尊说："尊者，实在难知世尊或我的生命会有什么障碍。请世尊为我说法；善逝，请为我说法，这将长久有益于我，带来安乐。"


‘‘Tasmātiha te, bāhiya, evaṃ sikkhitabbaṃ – ‘diṭṭhe diṭṭhamattaṃ bhavissati, sute sutamattaṃ bhavissati, mute mutamattaṃ bhavissati, viññāte viññātamattaṃ bhavissatī’ti. Evañhi te, bāhiya, sikkhitabbaṃ. Yato kho te, bāhiya, diṭṭhe diṭṭhamattaṃ bhavissati, sute sutamattaṃ bhavissati, mute mutamattaṃ bhavissati, viññāte viññātamattaṃ bhavissati, tato tvaṃ, bāhiya, na tena; yato tvaṃ, bāhiya, na tena tato tvaṃ, bāhiya, na tattha ; yato tvaṃ, bāhiya, na tattha, tato tvaṃ, bāhiya, nevidha na huraṃ na ubhayamantarena. Esevanto dukkhassā’’ti.

Atha kho bāhiyassa dārucīriyassa bhagavato imāya saṃkhittāya dhammadesanāya tāvadeva anupādāya āsavehi cittaṃ vimucci.

Atha kho bhagavā bāhiyaṃ dārucīriyaṃ iminā saṃkhittena ovādena ovaditvā pakkāmi. Atha kho acirapakkantassa bhagavato bāhiyaṃ dārucīriyaṃ gāvī taruṇavacchā adhipatitvā [adhipātetvā (sī. syā. pī.), adhipātitvā (ka.)] jīvitā voropesi.

Atha kho bhagavā sāvatthiyaṃ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto sambahulehi bhikkhūhi saddhiṃ nagaramhā nikkhamitvā addasa bāhiyaṃ dārucīriyaṃ kālaṅkataṃ [kālakataṃ (sī. syā. kaṃ.)]; disvāna bhikkhū āmantesi – ‘‘gaṇhatha, bhikkhave, bāhiyassa dārucīriyassa sarīrakaṃ; mañcakaṃ āropetvā nīharitvā jhāpetha; thūpañcassa karotha. Sabrahmacārī vo, bhikkhave, kālaṅkato’’ti.

‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho te bhikkhū bhagavato paṭissutvā bāhiyassa dārucīriyassa sarīrakaṃ mañcakaṃ āropetvā nīharitvā jhāpetvā thūpañcassa katvā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṃ etadavocuṃ – ‘‘daḍḍhaṃ, bhante, bāhiyassa dārucīriyassa sarīraṃ, thūpo cassa kato. Tassa kā gati, ko abhisamparāyo’’ti? ‘‘Paṇḍito, bhikkhave, bāhiyo dārucīriyo paccapādi dhammassānudhammaṃ; na ca maṃ dhammādhikaraṇaṃ vihesesi. Parinibbuto, bhikkhave, bāhiyo dārucīriyo’’ti.

Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

‘‘Yattha āpo ca pathavī, tejo vāyo na gādhati;

Na tattha sukkā jotanti, ādicco nappakāsati;

Na tattha candimā bhāti, tamo tattha na vijjati.

‘‘Yadā ca attanāvedi [vedhī (ka.)], muni monena brāhmaṇo;

Atha rūpā arūpā ca, sukhadukkhā pamuccatī’’ti. dasamaṃ;

(Ayampi udāno vutto bhagavatā iti me sutanti.) [( ) syāmapotthake natthi]

Bodhivaggo paṭhamo niṭṭhito.


"因此，婆醯耶，你应当如此学习：'于所见只是所见，于所闻只是所闻，于所觉只是所觉，于所识只是所识。'婆醯耶，你应当如此学习。当你，婆醯耶，于所见只是所见，于所闻只是所闻，于所觉只是所觉，于所识只是所识时，那么你，婆醯耶，就不执着于此；当你，婆醯耶，不执着于此时，你就不住于彼；当你，婆醯耶，不住于彼时，你就不在此，不在彼，不在两者之间。这就是苦的终点。"
这时，木衣婆醯耶听了世尊这简短的说法后，立即无取著而心解脱诸漏。
这时，世尊以此简短的教诫教导木衣婆醯耶后便离开。在世尊离开不久，一头带着小牛的母牛撞死了木衣婆醯耶。
这时，世尊在舍卫城乞食后，饭后返回时，与众多比丘一起出城，看见木衣婆醯耶已死；见已，告诸比丘说："诸比丘，请拿起木衣婆醯耶的遗体，放在床上抬出去火化；并为他建塔。诸比丘，你们的同修已死。"
"是的，世尊。"那些比丘应诺世尊后，将木衣婆醯耶的遗体放在床上抬出去火化，为他建塔后，来到世尊处。来已，礼敬世尊，坐于一旁。坐于一旁的那些比丘对世尊说："世尊，木衣婆醯耶的遗体已火化，塔也已建好。他的去处如何，未来如何？""诸比丘，木衣婆醯耶是智者，随顺法而行法，也不曾因法而扰乱我。诸比丘，木衣婆醯耶已般涅槃。"
其时，世尊知此义已，即说此自说：
"彼处水与地，火风不能住；
星辰不发光，日轮不照耀；
月亮不显现，黑暗亦不存。
当智者梵志，以寂默自知；
色无色解脱，离苦与乐已。"
（这也是我听闻世尊所说的自说。）
第一菩提品终


Tassuddānaṃ –

Tayo bodhi ca huṃhuṅko [tayo ca bodhi nigrodho (sabbattha)], brāhmaṇo [te therā (sī. syā. pī.), thero (ka.)] kassapena ca;

Aja [pāvāya (sī. syā.), pāṭaliyaṃ (pī.), pāvā (ka.)] saṅgāma jaṭilā, bāhiyenāti te dasāti.



摄颂：
三位菩提、发呼声者、婆罗门与迦叶；
阿阇（人名）、战场、结发修行者，以及跋醯耶，共计十则。
注：
文中方括号[]内的内容是不同版本的异文。
这是一个内容摘要偈，概括了接下来要讲述的十个故事或章节的主题。
保持了原文对仗形式，每行都是由几个名词构成的对偈。

